Austerlicas kauja

Austerlicas kauja jeb Trīs imperatoru kauja, kas notika 1805. gada 2. decembrī, tiek uzskatīta par slavenā Francijas karavadoņa Napoleona Bonaparta labāko un lieliskāko uzvaru. Napoleons Bonaparts vadīja savu franču armiju, kurā bija apmēram 65 – 75 tūkstoši kareivju; viņš stājās pretī Krievijas un Austrijas sabiedrotajiem spēkiem, kuriem bija par 10-15 tūkstošiem lielāka armija. Tomēr, neskatoties uz pārspēku, Francijas imperators Napoleons Bonaparts Trīs imperatoru kaujā ar caru Aleksandru I un Austrijas imperatoru Franci II guva uzsvaru, kas lika Austrijai noslēgt miera līgumu ar Franciju, kā arī vēl uz neilgu laika posmu atturēja Prūsiju pievienoties Francijas pretinieku aliansei.

Austerlicas kauja notika netālu no Austerlicas pilsētas, kas tobrīd atradās Austrijas impērijas sastāvā; mūsdienās šī vieta ir netālu no Brno Čehijā. Napoleona Bonaparta vadītā armija bija nesen iegājusi Vīnē un tuvojās pretinieku nostiprinātajām pozīcijām. Slavenā Francijas karavadoņa mērķis bija uzvarēt pretinieku vienības pirms Prūsijas robežas, citādi arī šī impērija iesaistītos karā (vēlāk tā arī notika). Sabiedroto armijas vīrus vadīju krievu ģenerālis Mihails Ilarionovičs Goleniševs Kutuzovs. Tomēr drīz vien viņa lēmumi, vadot savus kaujiniekus, kļuva mazsvarīgi, jo pie sabiedroto armijas ieradās pats Krievijas cars Aleksandrs I. Arī Austrijas imperators Francis II ieradās pie šiem apvienotajiem spēkiem, lai palīdzētu izlemt tālākus kaujas plānus. Tika nolemts uzbrukt Francijas armijas labajai dienvidu pusei, kā rezultātā tiktu atbrīvots ceļš līdz Vīnei. Sabiedroto armija sūtīja apmēram 40 tūkstošus savu vīru šim svarīgajam uzbrukumam, taču Napoleona vadītās armijas maršals Luis Davo ar daudz mazāku vīru skaitu atvairīja Krievijas un Austrijas apvienoto armiju. Nākamais alianses uzbrukums biju pret Francijas armijas ziemeļu daļu, taču arī tas bija neveiksmīgs. Kamēr sabiedrotie mērķtiecīgi mēģināja uzbrukt un izkarot ceļu līdz Vīnei, Napoleona armijas daļa, kuru vadīja maršals Nikolas Soults, ar 20 tūkstošiem kājnieku tajā pat laikā devās uz neapsargāto sabiedroto spēku bāzēšanās vietas centru. Maršals ar ievērojami mazāko karavīru skaitu noturējās pret sabiedroto uzbrukumiem, kas bija vērsti, lai atgūtu savas teritorijas. Diemžēl šie uzbrukumi jau atkal bija bez panākumiem. Rezultātā sabiedroto spēku armija bija sadalīta divās daļās, līdz ar to Napoleons drīz vien guva uzvaru Austerlicas kaujā.

Kopumā Krievijas un Austrijas apvienotā armija guva gandrīz 30 tūkstošu lielus zaudējumus, turpretī Napoleons zaudēja mazāk par 10 tūkstošiem vīru. Austerlicas kauja panāca to, ka Austrija no kara pret Franciju izstājās, taču Krievijas armijas daļai bija jādodas atpakaļ uz Krievijas teritoriju.