Ēģiptes piramīdas

Jāsāk ar to, ka Senajā Ēģiptē piramīdas nebija nekas cits kā valdnieku jeb faraonu kapenes. Pirmās kapenes tika dēvētas par mastabām un tika celtas no ķieģeļiem, veidojot milzīga akmens sola formu ar plakanu virsmu.

Lielākā daļa piramīdu celtas Senās valsts laikā, tātad laikā no 2649. gada pirms mūsu ēras līdz 2150. gadam pirms mūsu ēras. Jaunās valsts laikā, proti, laikā no 1552. gada pirms mūsu ēras līdz 1069. gadam pirms mūsu ēras piramīdas vairs netika celtas – pēc tam valdnieki tika glabāti klinšu kapenēs.

Ņemot vērā to, ka piramīdas forma atgādina uz zemi krītošus saules starus, ēģiptiešiem tā simbolizēja enerģijas izpaudumu pasaulē. Kā uzskatīja senie ēģiptieši, pa šiem “stariem” faraons varēja nokļūt debesīs. Piramīdas bija arī pasaules radīšanas simbols, kad pirmā zeme no ūdens stihijas pacēlās kā pirmatnējais kalns. Tā kā piramīdas nozīmēja arī visa esošā rašanos no nekā, senos ēģiptiešus nepameta cerības, ka miris cilvēks kādreiz varētu arī atdzimt. Piramīdas forma simbolizē arī zemi (pamatne) un 4 debesu puses (malas).

Pastāv 3 veidu piramīdas – pakāpienveida piramīdas, piemēram, Džosera piramīda, kas tiek uzskatīta par pirmo piramīdu, klasiskās piramīdas, piemēram, Heopsa piramīda, kā arī izliektās piramīdas, piemēram, Dašuras piramīda.

Saprotams, ka piramīdu celtniecība prasīja milzum daudz enerģijas un resursus – piemēram, Heopsa piramīdas celtniecība noritēja 30 gadus, no kuriem 20 gadi tika atvēlēti tikai ceļu būvēšanai, būvlaukuma un materiālu sagatavošanai. Heopsa piramīda kopumā sver 6,5 miljonus tonnas, kur katrs akmens bluķis sver vidēji 2-15 tonnas. Heopsa piramīdas malas ir 233 metrus garas un savstarpēji tās atšķiras tikai par 20 centimetriem – ņemot vērā tā laika tehnoloģiju attīstību, tā ir neticama precizitāte! Tāpat piramīdas sāni bija viscaur noklāti ar slīpētām kaļķakmens plāksnēm, kas laistījās saules staros. Apbrīnojot prātam netveramo piramīdu celtniecības precizitāti un apmērus, ir radušies vairāki fantastiski minējumi par to, kā tas varētu būt noticis – sākot ar vergu necilvēcisko izmantošanu un beidzot ar citplanētiešu un gigantu palīdzību. Jāpiemin, ka visu piramīdu celtniecība tika precīzi orientēta pēc debesu pusēm.

Slavenākās no piramīdām ir lielās piramīdas, kas atrodas Gizas pilsētas tuvumā, tāpēc tās tiek sauktas par Gizas piramīdām. Lielākā un vecākā no šīm piramīdām ir Heopsa piramīda, kas tika celta par godu faraonam Heopsam un ir 146 metrus augsta. Nākamā lielākā no tām tika celta faraona Heopsa dēlam Hefrēnam, bet trešā, kas ir 62 metrus augsta, ir valdnieka Mikerina atdusas vieta. Heopsa piramīdas iekšienē ir vairākas telpas – galvenā bija valdnieka apbedīšanas kamera. Faraons atdusējās akmens sarkofāgā, kas tika pārklāts ar tik pat smagu vāku. Pārējās telpās atradās valdnieka varas simboli un dārgumi, ieroči, personiskās mantas, kā arī rituālie priekšmeti. Vairākās piramīdas bija ierīkotas arī lamatas un strupceļi, lai maldinātu vai pat iznīcinātu zagļus, kas cenšas aplaupīt kapenes, kurās, kā zināms, kopā ar faraonu tika apglabāts ne mazums dārgumu. Šī iemesla dēļ kapenēs visos laikos bieži viesi bijuši laupītāji. Interesanti, ka senāk šajos noziegumos nereti tika pieķerti cilvēki, kas pārzināja un vadīta piramīdu celtniecības darbus.