Jūlijs Cēzars

Jūlijs Cēzars jeb, pilnajā vārdā, Gajs Jūlijs Cēzars dzimis 100. gadā pirms mūsu ēras, 13. jūlijā, bet miris 44. gadā pirms mūsu ēras, 15. martā. Jūlijs Cēzars bija romiešu politiskais un militārais līderis, kā arī teicams orators.

Jūlijs Cēzars nāca no dižciltīgas ģimenes. Kad izdienēja obligāto armijas dienestu, ieņēma dažādus svarīgus, sabiedriskus posteņus. Jūlijam Cēzaram bija talants patikt tautai – viņš bija laipns un labi ģērbies, kā arī bija labs karavadonis un politiķis, tomēr vairums sabiedrības uzskatīja, ka aiz tā laipnās ārienes slēpjas neizmērojama varaskāre.

Jūlijam Cēzaram bija liela loma Romas Republikas pārtapšanā par Romas impēriju. Iekarojot Galliju, Jūlijs Cēzars Romas valdījumus paplašināja līdz pat Ziemeļjūrai, ienesot Romas kultūru arī mūsdienu Francijas teritorijā un Britānijā. 49. gadā pirms mūsu ēras Jūlijs Cēzars uzsāka pilsoņu karu, rezultātā kļūstot par romiešu pasaules valdnieku – diktatoru, par kuru viņš tik ļoti vēlējās kļūt. Tāpat viņš tika pasludināts par “diktatoru uz mūžu”, Republikas birokrātiju skaudri centralizējot. Daudziem šāda kārtība nepatika, tāpēc Jūlijs Cēzars tika nogalināts. Atentāts pret Jūliju Cēzaru, lai atjaunotu Republikas iepriekšējo kārtību, beidzās ar kārtējo pilsoņu karu, kas noveda līdz autokrātijas nostiprināšanai, ko vadīja Jūlija Cēzara adoptētais troņmantnieks, Jūlija Cēzara māsasdēls – Augusts Oktaviāns. Divus gadus pēc atentāta Jūlijs Cēzars tika oficiāli iesvētīts par vienu no romiešu dieviem.

Savas valsts pārvaldes laikā Jūlijs Cēzars uzsāka plašas reformas gan romiešu valdībā, gan sabiedrībā. Arī atgriežoties no Ēģiptes, Jūlijs Cēzars sava mūža nogalē paguva ieviest vairākas būtiskas izmaiņas Romas politiskajā, ekonomiskajā un administratīvajā sistēmā. Piemēram, samazināja reālo Romas Senāta varu, īstenoja brāļu Grakhu zemes reformu, kurā zemes tika sadalītas kara veterāniem un nabagiem, vairākus desmitus tūkstošus iedzīvotāju no biezi apdzīvotajām teritorijām nosūtīja uz Kartāgu, Korintu un citiem reģioniem, kuros pēc kara bija zudis liels skaits iedzīvotāju, administratīvi samazināja nabadzīgo iedzīvotāju parādus, ierosināja aizdevumu procentu likmju ierobežojošus likumprojektus, izstrādāja bankrota likumdošanu, kā arī ieviesa Jūlija kalendāru.