Kleopatra

Kleopatra jeb, pilnajā vārdā, Kleopatra VII Filopatora dzimusi 69. gadā pirms mūsu ēras, bet mirusi 30. gadā pirms mūsu ēras. Kleopatra bijusi pēdējā helēnistiskās Ēģiptes valdniece no maķedoniešu Ptolemaja dinastijas jeb Lagidovu dinastijas. Kleopatra izdarīja pašnāvību, pieliekot sev pie krūtīm čūsku un ļaujot tai iedzelt.

Kleopatra dzimusi 69. gadā pirms mūsu ēras, 2. novembrī, visticamāk, Aleksandrijā. Bijusi viena no valdnieka Plotemaja XII Auleta trijām meitām, kas, ļoti iespējams, nākusi pasaulē no mīļākās, jo valdniekam esot bijusi tikai viena likumīga meita. Pēc Ptolemaja XII gāšanas no torņa un viņa likumīgās meitas Benerikas IV nonākšanas valdnieces tronī, valdnieks mēģināja atjaunot savu varu, izmantojot dažādas slepkavības un represijas, kurās cieta arī Benerika IV. Valdnieks savu varu atguva, tomēr turpmākā valdīšana bija ievērojami neveiksmīgāka. Tēva valdīšanu Kleopatra ņēma par piemēru, un slepkavības un represijas izmantoja cīņā pret saviem konkurentiem, tostarp pret savu jaunāko brāli Ptolemaju XIV un māsu Arsinoju.
Kad Ptolemajs XII nomira, tronis tika nodots Kleopatrai un viņas jaunākajam brālim Ptolemajam XIII. Tronī Kleopatra kāpa ar savu oficiālo titulu – Tea Filapatora – , kas nozīmēja “dieviete, tēvu mīlošā”. Ēģiptes valdnieces statusā Kleopatra pavadīja 22 gadus kopā ar abiem saviem brāļiem – Ptolemaju XIII un Ptolemaju XIV, kas tradicionāli skaitījās Kleopatras likumīgie vīri, tomēr viņa bija arī faktiskā laulībā ar romiešu pulkvedi Marku Antoniju. Tieši pateicoties mīlas sakariem ar Marku Antoniju un Jūliju Cēzaru, Kleopatra guva plašāku atpazīstamību. No Marka Antonija Kleopatrai bija 2 dēli un 1 meita, bet no Jūlija Cēzara – 1 dēls.

Kleopatra ir vēsturiski leģendāra personība, un viņas traģiskā nāve Kleopatras tēlu romantizē vēl vairāk – romantiskā oreola dēļ, ko radījuši gan antīkie autori, gan mūsdienu kinoindustrija, nav iespējams objektīvi izvērtēt Kleopatras personību. Ar Kleopatras dzīves aprakstīšanu nodarbojušies tādi autori kā Plutarhs, Svetonijs, Apiāns, Dions Kasijs un Josefs Flāvijs. Šie apraksti vairākumā gadījumi ir bijuši Kleopatrai nelabvēlīgi, jo, kā tiek uzskatīs, tos ietekmējis imperators Oktaviāns Augusts, kurš, attēlojot Kleopatru kā bīstamāko Romas ienaidnieci, vēlējās viņu nomelnot.

Neskatoties uz to, ka, kā vēsta vēsturiskās liecības, Kleopatra bijusi pievilcīga, gudra un izsmalcināta sieviete, tai neapšaubāmi ir piemitis arī stingrs raksturs un vīrišķība, kas romiešiem lika būs piesardzīgiem. Nav nekādu ticamu pieradījumu, kas Kleopatras izskatu raksturotu bez idealizēšanas, kur tā tiek raksturota kā ļoti skaista ar asu un izcilu prātu, bet profilā uz monētām Kleopatra tiek attēlota kā sieviete ar viļņainiem matiem, lielām acīm un degunu ar kūkumu. Tās prāts nenoliedzami bija izcils, jo viņai bija laba izglītība un tā prata ne vien dzimto grieķu valodu, bet arī ēģiptiešu, etiopiešu, persiešu, latīņu un citas valodas.