Marengo kauja

Marengo kaujai, kas notika mūsdienu Itālijā, bija ļoti liela nozīme Napoleona Bonaparta varas nostiprināšanā kā Francijas Pirmajam konsulam, kā arī tā bija uzvara pret Otro koalīciju. Marengo kauja notika 1800. gadā 14. jūnijā, tā bija Napoleona Bonaparta vadītās franču armijas cīņa pret Austrijas armiju. Marengo kauja notika netālu no Marengo pilsētas Itālijas ziemeļos, dienvidaustrumos no Aleksandrijas. Kaujā piedalījās ap 28 tūkstošiem franču karavīru, bet Austrijas armijā bija ap 31 tūkstoti karavīru, kurus vadīja ģenerālis Mihaels Frīdrihs fon Melas.

Karagājiens cīņā pret Austriju sākās jau maijā, kad Napoleona vadītā armija devās pāri Alpu kalniem. Šādā veidā viņš pārtrauca komunikāciju starp Austriju un ģenerāļa Melasa vadīto Austrijas armijas daļu, kas atradās Itālijas ziemeļdaļā. Austrijas armijas vadonis Melas koncentrēja savas armijas daļu netālu no Aleksandrijas, nostiprināja pozīcijas un gaidīja Napoleona komandēto franču armiju. Taču notika pārpratums – Napoleons bija sapratis, ka Melasa vadītā Austrijas armija atrodas pie Turīnas, kas atrodas apmēram 80 km no patiesās armijas atrašanās vietas. Līdz ar to Napoleona armija bija izretinājusies ļoti plašā teritorijā, arī tās lielākā daļa tika novirzīta uz Turīnu nevis Aleksandrijas pusi.

Tā franču armijas daļa, kas sastapās ar Melasu pie Aleksandrijas, nebija cīņai sagatavojusies. Līdz ar to Austrijas armija guva virsroku par franču armiju, liekot tai vairākus kilometrus atkāpties atpakaļ. Austrijas armijas ģenerālis Mihaels Frīdrihs fon Melas bija pārliecināts, ka gūs uzvaru par Napoleona vadīto armiju, tāpēc sāka jau pakļaut Aleksandriju. Tomēr uzvara vēl nebija gūta, jo Melas nezināja, ka sastapies tikai ar nelielu Francijas armijas daļu. Dažas stundas pēc pārsteidzīgās Austrijas “uzvaras”, Napoleons jau bija nokļuvis pie Marengo un līdz ar pārsteiguma efektu ātri vien izcīnīja uzvaru. Marengo kaujas rezultāts bija pamiers, ko jau nākamajā dienā noslēdza Austrija un Francija. Šajā kaujā Austrija zaudēja ap 11 tūkstošiem karavīru, turpretī Francijas armijā tika nogalināti apmēram 6 tūkstoši kaujinieku.

Marengo kaujas iznākums bija Napoleonam ļoti labvēlīgs un nepieciešams, jo, lai gan iepriekš tika gūtas uzvaras, tomēr Marengo kauja ļāva nostiprināt savu varu un autoritāti tieši Parīzē. Tāpat arī tika iekarota Lombardija, kas nozīmēja, ka Francijas lielvalsts teritorija kļuva lielāka.