Napoleons Bonaparts un Žozefīne de Bogarnē

Napoleons ir viens no pazīstamākajām personībām pasaules vēsturē – viņa neuzvaramā armija, personība un darbība ir zināma itin visiem. Taču ne visiem ir zināms, ka saistībā ar Napoleonu Bonapartu, ir arī slavens mīlas stāsts. Turklāt Napoleona Bonaparta un Žozefīnes de Bogarnē dzīvē nozīmīgu lomu spēlēja arī kāda sieviete vārda Marija Lenormana, kas izteca pareģojumu par abu kopdzīvi. Šis ir viens no tiem pareģojumiem, kas arī piepildījās.

Žozefīne de Bogarnē bija trūcīga kreolu aristokrātijas atvase no franču kolonijas Martinikas. Pirms 1794. gadā Žozefīne satika Napoleonu, sieviete bija jau reiz precējusies un ieguvusi bagātību, turklāt viņai jau bija 2 bērni. Liktenīgajā dienā, kad Žozefīne pirmo reizi satika Napoleonu, viņa kopā ar kādu draudzeni bija devusies pie pareģes Marijas Lenormanas. Sākumā Žozefīne nebija vēlējusies dzirdēt neko par savu nākotni, taču pareģes pēkšņais pareģojums, ka sieviete kļūs par nākamo Francijas imperatora sievu un viņas rokās būs visa Francija, lika Žozefīnei palikt un noklausīties šo pareģojumu līdz galam.

Slavenā pareģe izlika taro kārtis, pēc kuru izpētīšanas, Žozefīnei tika pavēstīts, ka drīz viņa satikts vīrieti, kuru iemīlēs no visas sirds. Diemžēl pēc kāda laika viņš sievieti nodos. Beigās pareģe Marija Lenormana vēlreiz apliecināja, ka Žozefīne de Bogarnē kļūst par Francijas imperatrisi.

Dodoties ārā no aptumšotās pareģošanas telpas, Žozefīne istabas tumšajā stūrī ieraudzīja kādu vīrieti, kas lika viņai satraukties. Taču pati sieviete saprata, ka tas ir muļķīgi, jo ne jau pirmais garāmgājējs būs tas vīrietis, par kuru tika runājusi pareģe. Īstenībā izrādījās, kā tumsā esošais vīrietis patiešām bija viņa nākamais vīrs – Napoleons Bonaparts.

Tajā dienā, kad tika izteikts šis pareģojums, arī Napoleons Bonaparts bija devies pie slavenās pareģes, taču neticēja, ka tas dos kādus rezultātus. Mazā auguma jaunais vīrietis, kuram tobrīd bija 29 gadi un kurš bija artilērijas virsnieks, pret pareģi izturējās ar lielu skepsi, taču jau pirmie Marijas Lenomaras izteiktie vārdi lika Napoleonam viņā ieklausīties. Jaunā sieviete pareģoja, ka Napoleons iegūs 6 augstus amatus, kā arī iegūs imperatora titulu. Pēc tam Marija Lenormana gan esot teikusi, ka viņa liktenis būs labvēlīgs vien līdz 40 gadu vecumam, kad viņš pametīs savu dzīvesbiedri, ko viņam ir lēmis liktenis.

1796.gada 9.martā Parīzē Napoleons Bonaparts apprecēja Žozefīni de Bogarnē, kaut arī viņa bija 6 gadus vecāka par pašu vīrieti, kā arī sievietei jau bija divi bērni no iepriekšējās laulības. Dažas vēstures liecības gan vēsta, ka Napoleons Žozefīni apprecējis aprēķina dēļ, jo sieviete ir bijusi bagāta, taču neviens neapšauba, ka drīz vien pēc kopdzīves un laulības uzsākšanas abu starpā ir radusies patiešām īsta un kaislīga mīlestība. Kad Napoleons sevi pasludināja par Francijas imperatoru un Žozefīne kļuva par imperatrisi, sieviete bija galvenā modes noteicēja visā Francijā un pat ārpus tās robežām. Diemžēl vara un bagātā dzīve padarīja Žozefīni ļoti ekscentrisku un kaprīzu, kā arī drīz vien sieviete kļuva vīra neuzticīga. Sākumā gan Napoleons Bonaparts neuzticību izlikās nemanām un piedeva, jo pats joprojām kaislīgi mīlēja savu sievu, tomēr drīz vien arī pats Francijas imperators kļuva neuzticīgs.

Tomēr savstarpēja neuzticība nebija galvenais abu laulības šķiršanas iemesls. Napoleons gribēja sev pēcnācēju, diemžēl Žozefīnei vairs nebija lemts laist pasaulē bērnus. Līdz ar to drīz vien 1809. gadā Napoleons pieprasīja šķiršanos. Lai gan pats to neapzinājās, balstoties uz Marijas Lenormanas pareģojumu, šķiršanās bija arī liktenīgais lēmums, kas apturēja Napoleona Bonaparta slaveno karagājienu.

Neskatoties uz to, ka Napoleona un Žozefīnes laulība beidzās neveiksmīgi, tomēr atlikušo abu mūžu viņi uzturēja mīlošās un siltas attiecības. Arī Napoleona pēdējie vārdi to apliecina – “France, armée, tête d’armée, Joséphine” jeb “Francija, armija, armijas virspavēlnieks, Žozefīne”.