Naudas vēsture

Nauda ir svarīgākais mūsdienu maiņas objekts, ko mēs izmantojam pilnīgi visiem darījumiem, bet tā tas agrāk nebija un ticiet vai nē, bet pasaulē agrāk tādas naudas nemaz nebija.

Naudas vēsture noteikti sāka ar to, ka kādreiz visa maiņa starp cilvēkiem notika tikai un vienīgi mainot noteiktu mantu pret kādu citu mantu vai arī aizdodot kādu preci citam, tādā veidā sniedzot viņam kredītu. Bet laikam ejot mazām grupām izaugot par ciematiem un ciematiem izaugot par pilsētām cilvēki saprata, ka šāda maiņa un aizdošanas ekonomika nav nevienam izdevīgi. Piemēram, ja tev vajag iegūt gaļu no sava kaimiņa bet tev ir tikai piens, ko viņam dot pretī, tad brīdī, kad kaimiņam pienu nevajag, tad maiņa nenotiks, un vienīgā iespēja būs aizņemties gaļu un pēc tam to arī atdot. Bet tajā laikā cilvēki prasīja viens otram lielus procentu maksājumus, kas gluži nestāv līdzi atrajiem kreditiem, bet tik un tā bija lielāki kā tagad un tāpēc tas nebija izdevīgi. Un tā tad cilvēki sāka palēnām saprast, ka ir daži produkti, ko šādos darījumos pieņem gandrīz visi, jo tos pēc tam savukārt var tieši tāpat apmainīt pret jebko citu un tā tad arī ir naudas primārā būtība, ka tu vari naudu iegūt apmainot to pret kādu preci un pēc tam arī iegūt citu preci apmainot naudu pret to.

Pirmās naudas pasaulē bija dārgmetāli, kā zelts un sudrabs, kā arī govis, un labība, bet katram no šiem ir savas problēmas. Kur, piemēram, lai gan zelts ir vērtīgs, tomēr tas ir smags un tu negribēsi līdzi uz tirgu nest vienu kilogramu zelta lai varētu iegādāties ko tu vēlies. Ar lopiem ir vēl trakāk, jo tos nevar sadalīt un lai gan tiem ir liela vērtība, tomēr tos transportēt ir vēl sarežģītāk. Un labībai arī ir problēma ka to ir grūti transportēt un tāpēc arī par to ir grūti iepirkties. Tāpēc cilvēkiem laika gaitā vajadzēja radīt kādu alternatīvu, lai nebūtu šādas problēmas!

Un šāda alternatīva tik radīt tad, kad piemēram tu paņēmi vienu maizes kukuli no maiznieka kas bija vērts, piemēram vienu gramu zelta. Tad maiznieks tev pēc laika var pieprasīt šo Eiro vai arī šo parakstīto līgumu par viena Eiro parādu viņš var nodot kādam citam, un tāpēc, ka šis klients viņam garantē atdot šo vienu Eiro tad arī šim papīram vērtība ir tieši šis viens Eiro. Šādi cirkulācijā tad arī sāka parādīties šādi līgumi, jeb solījumi, atdot naudu un tā tad arī bija naudas rašanās. Šie līgumi palika aizvien vairāk un nopietnāki un tos sāka veidot tā, lai nevarētu viltot un ar laiku visu šo līgumu, jeb naudas radīšanu pārņēma valstis, kurām vēl jo projām vienīgajām ir tiesības ražot naudu.