Vaterlo kauja

Vaterlo kauja ir viena no slavenākajām un nozīmīgākajām, jo šīs cīņas iznākumā Francija un tās bijušais imperators Napoleons I zaudēja, līdz ar to izbeidzot Francijas ietekmi lielākajā daļā Eiropas. Vaterlo kauja notika 1815. gada 18. jūnijā, turklāt tā bija pēdējā kauja, ko vadīja Napoleons Bonaparts.

Napoleons Bonaparts bija atgriezies no trimdas un atkal sapulcinājis lielu armiju, lai atgūtu varas grožus. Lai gan sākumā viņa armija bija pavisam neliela, tomēr imperators zināja, ka viņam ir vēl ļoti daudz sekotāju un piekritēju, uz kuru atbalstu Napoleons cerēja un paļāvās. Viņa ticība saviem bijušajiem karavīriem attaisnojās, jo vairāki tūkstoši kaujinieku pameta savas armijas un pievienojās Napoleonam Bonapartam.
Uzzinot, ka Francijas imperators izbēdzis no trimdas un pulcina spēkus, atkal apvienojās alianse – saukta par Septītās koalīcijas aliansi, kuras sastāvā bija britu, prūšu, nīderlandiešu, vācu un citu tautu karavīri. Divas dienas pirms slavenās kaujas, notika Lignijas kauja, kur Napoleona vadītās armijas karavīri guva uzvaru pār prūšiem, kuri gan netika pilnībā sagrauti, taču karavīru rindas tika jūtami retinātas. Tālāk Napoleona vadītā armija devās pretī Lielbritānijas ieņemtajām pozīcijām, kuras bija netālu no neliela ciematiņa Vaterlo, kas atrodas Beļģijā. Francijas slavenā karavadoņa veiktie uzbrukumi britu pulkiem bija neatlaidīgi un strauji, kuri iespējams būtu beigušies ar vēl vienu Napoleona uzvaru, ja vien Francijas pretinieku alianse nebūtu Napoleonu pārsteiguši ar negaidītu uzbrukumu. Napoleons Bonaparts nebija gaidījis, ka sakautā Prūsijas armija spēs tik ātri pārformēties. Prūšus cīņā pret Napoleonu vadīja ģenerālis fon Blihers, kurš Napoleona armijai uzbruka no mugurpuses. Pārsteigums izdevās un Napoleonam nācās sakautam bēgt. Vēsturē tiek pat minēts, ka slavenais Francijas karavadonis pusnaktī bēdzis no Vaterlo kaujas vietas ar asarām acīs. Turklāt, bēgot no kaujas vietas, Francijas imperators atstāja karieti ar dimantiem. Vēlāk šie dimanti tik inkrustēti Prūsija karaļa kroņa dārglietās.

Vaterlo kauja ir ne tikai leģendāra, bet tajā tika ciesti milzīgi zaudējumi visās karojošajās pusēs – tai sākoties Napoleona armijā bija vairāk kā 72 tūkstoši karavīru, bet pēc Vaterlo kaujas zaudēti tika vairāk kā 33 tūkstoši Napoleona Bonaparta labā karojoši vīri. Arī Septītā koalīcijas alianse cieta lielus zaudējumus – tika nogalināti vairāk kā 22 tūkstoši karavīru. Pēc pilnībā piedzīvotās sagrāves Vaterlo kaujā Napoleons Bonaparts tika atkal izsūtīts trimdā, šoreiz uz sv.Helēnas salu, kur pēc tam viņš arī nomira. Balstoties uz šo vēsturisko notikumu, izveidojies arī teiciens “piedzīvot savu Vaterlo”, kas nozīmē “piedzīvot pilnīgu sagrāvi”.

Šogad Vaterlo kauja tiek daudzās vietās ne tikai pieminēta, bet arī izspēlēta ar nepieciešamajiem atribūtiem – tērpiem, ieročiem. Īpaši šādi pasākumi notiek Francijā un pārējās valstīs, kuras bija iesaistītas, jo šogad aprit 200 gadi, kopš leģendārās kaujas.