Žanna d’Arka.

Žanna d’Arka pazīstama vēl kā Orleānas jaunava ir Francijas tautas varone. Dzimusi zemnieku ģimenē. Kara laikā no 1337. gada – 1453. gadam vadīja franču tautas cīņu pret angļu iebrucējiem. 1429. gadā atbrīvoja Orleānu no ielenkuma. 1430. gadā nokļuva burgundiešu gūstā, kuri viņu pārdeva angļiem. Angļi Žannu d’Arku apvainoja, piedēvēja viņai raganas īpašības un viņa tika nodota baznīcas tiesai. Ruānā tika sadedzināta uz sārta.

Žanna d’Arka ir dzimusi 6. janvārī 1412. gadā Domremī, zemnieku ģimenē, sādžā, kura bija cietusi no kara. Fanātiski reliģiozā Žanna d’Arka apgalvoja, ka viņai ir lemts atbrīvot Franciju. Ar lielām grūtībām viņa 1429. gadā panāca audienci pie Karla un mācēja pārliecināt viņu, ka ir jāuzsāk kara darbība. Armijas priekšgalā viņa iedvesmoja karapulkus un 8 maijā 1429. gadā atbrīvoja ielenkto Orleānu (tāpēc arī tautā to sāka saukt par Orleānas jaunavu). Gūstot uzvaras vienu, aiz otras Žanna d’Arka veda armiju pie Reimsas, kurā 17 jūlijā 1429. gadā tika kronēts Karls VII. Kara mērogi, milzīgā Žannas d’Arkas slava biedēja karali un visu aristokrātiju, tāpēc viņi aizliedza viņai piedalīties kara darbībās.

23. maijā 1430. gadā vienā no uzbrukumiem Žanna d’Arka nokļuva, kā jau agrāk minējām, burgundiešu gūstā, tika pārdota, apvainota burvestībās un sadedzināta uz sārta. 29. maijā 1431. gadā tiesneši paziņoja savu lēmumu, ka nodod Žannu augstmaņu tiesas rokās, bet lūdz pret viņu izturēties žēlsirdīgi. Tas nozīmēja nāves spriedumu. 30. maijā plkst. 9 no rīta Žannu izveda no cietuma un ratu pajūgā, kuru apsargāja 80 angļu karavīri aizveda uz Veco tirgus laukumu. Šeit jau bija viss sagatavots Žannas sodīšanai. Pilsētniekiem neļāva tuvoties nāves izpildes vietai. 800 angļu karavīri ielenca sārta vietu. Meiteni novietoja pretī mācītājam Nikola Medi, kurš noturēja runu: “Ja ir slims viens no draudzes locekļiem, tad ir slima visa baznīca.” Runu viņš beidza ar vārdiem: “Ej ar mieru, Žanna…baznīca tevi vairs nevar pasargāt…1456. gada procesā viņa tika svinīgi reabilitēta, bet 1920. gada katoļu baznīca paziņoja viņu par svēto.

Žanna d’Arkas mīlestība pret Dzimteni bija kaut kas liels un svēts. Viņa bija patriotisma gara iemiesojums, tā atspoguļojums.

Mīlestība, žēlsirdība, līdzjūtība, karš, miers, poēzija, mūzika – tā mēs varam raksturot smalku, slaidu meiteni, kura ar zobenu rokās atbrīvoja zemi no svešzemju iebrucējiem.

Kopš tā brīža, kad Žannu d’Arku, sadedzināja uz sārta, ir pagājuši vairāki gadu simti. Viņai bija 19 gadi. Gandrīz visu savu dzīvi viņa bija nevienam nezināmā Žanetta no Domremī.

Vēlāk, par viņu teiks – viņa bija slavenā Žanna, viņa glāba Franciju. Vēlāk, viņas laika biedri teiks, ka viņa bija kā karavadonis, kurš karā jau ir pavadījis 20 – 30 gadus. Un tad, vēl vienu gadu, viņa bija karagūstekne un inkvizīcijas tribunāla apsūdzētā. Tiesneši vēlāk teiks, ka pat vareni zinātnieki būtu ar grūtībām atbildējuši uz jautājumiem, kuri tika uzdoti Žannai.

Protams, ka viņa nebija tāda, kā visi citi. Protams, ka viņa nebija karavadonis un nebija zinātniece. Bet tas viss viņā vienkārši bija. “ Es no nekā nebaidos, tikai no nodevības. Es mīlu savu zobenu, bet četrdesmit reizes vairāk es mīlu savu karogu.”